Atbildot uz Latvijas pašvaldību savienības Finanšu ministrijai pausto viedokli visu Latvijas pašvaldību vārdā (skatīt pielikumā), biedrība "Pierīgas pašvaldību apvienība" ir sagatvojusi alternatīvu viedokli par Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanu 2021-2027.gada plānošanas periodam:

Biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” ir iepazinusies ar Latvijas Pašvaldību savienības 06.07.2018. vēstuli Nr.0620181756/A993 “Par Eiopas Savienības Kohēzijas politiku pēc 2020.gada”, kas adresēta Finanšu ministrijai un pausts kopējs Latvijas pašvaldību viedoklis. Ar šo vēlamies informēt, ka vēstulē minētais netika saskaņots ar visām pašvaldībām un  Pierīgas reģiona pašvaldības tikai daļēji piekrīt kopīgi paustajam viedoklim un papildina to ar savu redzējumu, ko aicina Finanšu minsitriju ņemt vērā turpmākajās sarunās ar Eiropas Komisiju:

  1. kopumā uzskatām, ka ir tuvredzīgi un nepārdomāti valsts attīstību balstīt tikai uz tādu reģionu attīstību, kuri būtu klasificējami kā ekonomiski vai demogrāfiski atpalikuši. Uzskatām, ka Latvijas ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt tikai primāri stiprinot reģionu ar izaugsmes potenciālu un sekundāri atbalstot tos reģionus, kuros vērojamas atpalicības pazīmes. Uzskatām, ka Rīgas pilsēta un Pierīgas reģions kopā veido Rīgas metropoles areālu, kura sociāli ekonomiska attīstība var nodrošināt valsts konkurētspējas pieaugumu un Latvijas, kā ekonomiskās attīstības centra, nostiprināšanos Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā;
  2. neuzskatām, ka ceļi ir vienīgais pamatinfrastruktūras elements, bet uzskatām, ka turpmāk nepieciešama savstarpēji koordinēta un faktiskajiem apstākļiem (apdzīvojuma līmenis, uzņēmējdarbības potenciāls, u.c. rādītāji) pielāgotas infrastruktūras un transporta pakalpojumu plānošana un atbalstīšana, kas ietvertu gan ceļu atjaunošanas, inženierkomunikāciju izbūves, sabiedriskā transporta maršrutu un mobilitātes veidu savstarpēju koordināciju un papildinātību. Šāda satiksmes un pieejamības infrastruktūras (pamatinfrastruktūras) plānošana būtu jānodrošina, balstoties uz kopējo sociāli-ekonomisko mērķi, veicinot apdzīvojuma saglabāšanos, pielāgošanos apdzīvojuma pārmaiņām, kā arī uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas veicināšanai;
  3. kategoriski iebilstam priekšlikumam par NUTS III statistisko reģionu izmantošanu fondu atbalsta saņemšanai (plānošanai), jo mūsu skatījumā tas nozīmētu, ka teritorijās ar visaugstāko ekonomisko potenciālu un augošo iedzīvotāju skaitu (Rīgas metropoles areāls) tiktu samazināts investīciju apjoms. Šāda darbība mūsu skatījumā nevis veicinātu Rīgas metropoles areālu kā ekonomiskās attīstības centra nostiprināšanos Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā, bet bremzētu tā attīstību un Latvijas attīstību kopumā. Uzskatām, ka vērtējot šādus priekšlikumus ir jāņem vērā Latvijas ekonomikas monocentriskais izvietojums un potenciāls. Ar šo neuzskatām, ka pārējā Latvijā nav nepieciešamas ekonomiskā attīstība, bet nepieciešams samērīgums, atbilstoši cilvēkresursu, finanšu resursu un ekonomiskā potenciāla izvietojumam;
  4. atbalstām Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, ka nav pieņemama 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījuma koncentrēšanas divās prioritātēs (vieda Eiropa un no oglekļa brīva Eiropa), bet jāvadās pēc katras valsts/reģiona faktiskās situācijas un vajadzībām, meklējot efektīvākos un ilgtspējīgākos investīciju virzienus;
  5. piekrītam Latvijas Pašvaldību savienības secinājumam par integrētas plānošanas pozitīvo ietekmi uz investīciju ilgtspēju un efektīvitāti, bet vēršam uzmanību uz to, ka šādai mērķa teritorijai Latvijā ir jābūt Rīgas metropoles areālam, jo tajā ir identificējams galvenais Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības potenciāls. Iepriekš minētā dēļ pievienojamies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitrijas iepriekš paustajam viedoklim “Līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, arī nākamā plānošanas perioda regulējuma priekšlikumā tiek paredzēta iespēja Kohēzijas politikas atbalstu sniegt vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai. Regulējumā paredzēti mehānismi šāda atbalsta īstenošanai – integrētās teritoriālās investīcijas (turpmāk - ITI) un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas. Tāpat tiek paredzēta iespēja veidot citus reģionālā atbalsta mehānismus 5. politikas mērķa ietvaros. Galvenā atšķirība, veicot ieguldījumus 5. politiskā mērķa ietvaros, salīdzinot ar 2014.-2020. gada ITI instrumentu, ir plānošanas elastībā. Proti, tas potenciāli ļautu vienas prioritātes ietvarā īstenot projektus no dažādiem politiskajiem mērķiem”. Vēršam uzmanību uz to, ka Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padome ir pieņēmusi lēmumi par Rīgas metropoles areāla rīcības plāna izstrādi, kas uzskatāms par integrētas plānošanas dokumentu un noteikti būtu izmantojams 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju ilgtspējīgā un koordinētā sadalē;
  6. nepiekrītam paustajam viedokli, ka no vienas puses “aid intensity (EUR/head)” būtu piemērojams valsts līmenī, bet tai pat laikā paralēli tiek piedāvāts finansējuma aprēķinus balstīt šaurākos statistiskos reģionos. Uzskatām, ka investīciju aprēķini būtu veicami valsts līmenī, bet to sadale pa reģioniem ir veicama balstoties uz konkrētā reģiona specifiku un potenciālu, kā iepriekš norādijām – ieviešot integrētas investīcijas Rīgas metropoles areālā.

Vēlamies norādīt, ka ir tuvredzīgi neņemt vērā vienu no Latvijas ekonomikas virzītājiem – Rīgas metropoles areāla vajadzības, kas izriet no reālajām Latvijas attīstības tendencēm. Esošais finansiālais iekšējais regulējums jau paredz finanšu dotēšanas sistēmu – Pašavaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kura ietvaros tiek pārdalīts finansējums ekonomiski mazspējīgāko reģionu attīstībai, bet šī sistēma kavē ārkārtīgi strauji pieaugošo vajadzību risināšanu augošās Rīgas metropoles areāla ekonomikas atbalstam. Tāpēc ceram uz veiksmīgu savstarpēju dialogu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sagatavošanas posmā un nepieciešamības gadījumā esam gatavi piedalīties šajā procesā ar savu viedokli, informāciju un citiem resursiem.

Attachments:
File
Download this file (LPSves_060718_0620181756.doc)LPSves_060718_0620181756.doc