Novembra beigās Pierīgas mēri tikās Carnikavā, lai atskatītos uz paveikto gada laikā kopš Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) dibināšanas. Kā atzīst tās biedri, apvienība ir reaģējusi un paudusi viedokli sabiedrībai un valdībai par dažādiem Pierīgas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, kas attiecas gan uz nepieciešamām izmaiņām likumdošanā, ES struktūrfondu apguvē, attīstības plānošanā u.c.

 

“Viennozīmīgi var teikt, ka mūsu apvienību respektē kā spēku gan valdības partijas, gan arī reģionu pašvaldības. Ir jāturpina uzsāktais darbs un jāpalielina efektivitāte, piesaistot resursus, lai mūsu iniciatīvas likumdošanā vai lēmumos biežāk rezultētos ar mūsu ieteikumiem,” saka PPA vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Viņš norāda, ka uzsāktā sadarbība ir bijusi auglīga un cer, ka nākamgad apvienībai pievienosies vēl citas Pierīgas pašvaldības, kā arī PPA izdosies izveidot dialogu ar Rīgas pilsētu.

 2016. gadā PPA panāca, ka ERAF finansējums tiek piešķirts Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras izbūvei vai pārbūvei, savukārt Zemkopības ministrija veic grozījumus noteikumos par zvejniecības atļaujām. Pierīgas viedoklis tika sadzirdēts arī administratīvi teritoriālās reformas un sadarbības teritoriju jautājumos.

“Mēs kā apvienība varam paust Pierīgas pašvaldību viedokli, kas bieži atšķiras no kopīgā Latvijas Pašvaldību savienības viedokļa. Ja gada laikā esam varējuši ietekmēt vismaz dažus likumprojektus, piemēram, izglītībā, meliorācijā un zivsaimniecībā, tas ir ļoti labi,” atzīst PPA izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

 Šogad paveikto darbu sarakstā ir arī PPA biedru pārrunas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem par deinstitucionalizācijas plāniem, diskusija par veselības nozares reformu ar Veselības ministri Andu Čakšu, saņemot solījumu, ka tiks atvieglota kārtība telpu iznomāšanai ārstu praksēm. Tāpat Pierīgas mēri ar Valsts zemes dienesta pārstāvjiem apsprieda nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu Latvijā, un pēc šīs sanāksmes PPA tika iekļauta Finanšu ministrijas darba grupā. Apvienība ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras attīstības projektu, kā arī uzsākusi sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību par iespējamo sadarbību, pagaidām gan bez rezultātiem.

 “Tas ir daudz, ka mēs kā apvienība esam pamanīti. Vai valdība mūsos ir ieklausījusies līdz galam? Par to es neesmu pārliecināts, bet ir jāstrādā uz priekšu,” norāda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvis

 Nākamajā gadā PPA plāno turpināt veidot Pierīgas dialogu ar Rīgu, darboties nekustamā īpašuma nodokļa reformas grupā, aktivizēt izglītības infrastruktūras projektu virzību, iesaistīties sadarbības teritoriju veidošanā, meliorācijas sistēmu sakārtošanā un daudzu citu Pierīgas iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.

27. septembrī Pierīgas pašvaldību vadītāji Ropažos tikās ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Jolantu Plūmi, lai pārrunātu 2017. gada valsts budžeta projektu, ko valdība iecerējusi apstiprināt novembrī.

Jolanta Plūme PPA pārstāvjus informēja par nākamā gada budžeta līdzekļiem visām valsts nozarēm, kā arī tā ietekmi uz pašvaldībām.

“Pierīga un tās pašvaldības, kuras ir donorpašvaldības, ar nākamā gada budžetu īsti apmierinātas nav, jo ļoti lielu daļu naudas aizmaksājam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Mūsu pašu novadu attīstībai paliek ļoti maz līdzekļu, un mēs reāli nevaram atrisināt savas problēmas ar skolu un bērnudārzu būvniecību, ceļu infrastruktūru,” norāda Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Sanāksmes laikā izvērsās diskusijas par dažādiem jautājumiem – aizņēmumu procentu likmēm pašvaldību kredītiem dažādu projektu īstenošanai, jauno pedagogu atalgojuma modeli, skolu tīkla optimizāciju, ēnu ekonomikas ierobežošanu, pašvaldības kapitālsabiedrību aizņēmumiem u.c.

 

22. septembrī Pierīgas pašvaldību vadītāji Rīgas domē tikās ar galvaspilsētas izpilddirektoru Juri Radzēviču un atzina, ka nepieciešams sadarboties kopīgu problēmu risināšanai, nosakot konkrētus darbības virzienus un regulāras tikšanās.

Sabiedriskais transports un ceļu savienojumi, izglītības un veselības pakalpojumi, ražošanas un loģistikas centru izvietojums, ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra – tie ir daži no problēmjautājumiem, par ko Pierīgas pašvaldību apvienības biedri diskutēja Rīgas domē.

J.Radzevičs atzina, ka daudzas problēmas Rīgai ir radniecīgākas ar Pierīgas pašvaldībām, nevis pārējām Latvijas lielajām pilsētām.

“Rīga un Pierīga ir viena urbāna struktūra, lai arī to veido daudzas pašvaldības. Zaudētāji no pašvaldību nesadarbošanās ir iedzīvotāji, tāpēc ir jāveido darba grupas, jāmeklē risinājumi, kopīgi projekti un tiem jāpiesaista finansējums,” pauda Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Sanāksmē tika pieminēta nepieciešamība aktualizēt arī problēmjautājumus sadarbībā ar SIA “Rīgas meži”, veidot sociālo pakalpojumu centrus Pierīgā, veicināt kopīgo jautājumu risināšanu Rīgas un Rīgas reģiona pašvaldību speciālistu līmenī,   izstrādāt Rīgas metropoles areāla attīstības plānu, rosināt Galvaspilsētas likuma izveidi, kas noteiktu zināmus ierobežojumus un kārtību, kā sadarboties ar Pierīgu dažādās jomās, risināt jautājumus par nodokļiem un to sadalījumu pašvaldībām u.c.

 

 

21. jūlijā Pierīgas pašvaldību vadītāji tikās Ikšķilē, lai diskutētu par apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu attīstības iespējām, kā arī vairākām problēmām, kā dēļ nepieciešami grozījumi Meliorācijas likumā.
Jau 2014. gadā vairākas Pierīgas pašvaldības rosināja grozījumus Meliorācijas likumā, lai normatīvo aktu līmenī tiktu noteikts, ka meliorācijas sistēmas pastāv arī pilsētu teritorijās, ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Šie grozījumi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī,  nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības piedalīties novada meliorācijas sistēmu uzturēšanā.Tagad Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji ir identificējuši vairākas jaunas problēmas – esošais būvniecības regulējums meliorācijas jomā nav pilnvērtīgi piemērojams blīvi apdzīvotu un apbūvētu teritoriju hidroloģiskā režīma nodrošināšanai. Aizvien normatīvajos aktos pastāv arī ierobežojumi, kas kavē pašvaldību iesaisti meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšanā un jaunu izveidošanā.
Savukārt AS Swedbank pārstāve Ilze Kukute Pierīgas mērus informēja par valsts līmenī plānoto elektroniskās identifikācijas metodes ieviešanu sabiedriskajā transportā, kurā iecerēts izmantot bezkontakta norēķinu kartes. Šobrīd process notiek lēni, jo pakalpojumu sniegšanas vietas nav aprīkotas ar atbilstošiem maksājumu termināļiem, un komercbankas meklē risinājumus, kā šo pieeju izmantot plašākam valsts un pašvaldību pakalpojumu klāstam.
Tāpat tikšanās laikā PPA biedri diskutēja par valdības pieņemtajiem noteikumiem par izglītības darbinieku atalgojuma reformu.
Pēc diskusijām Pierīgas mēri nolēma uzsākt sadarbību ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai aktualizētu meliorācijas problēmu risināšanu blīvi apdzīvotās vietās, kā arī iesniegt priekšlikumus grozījumiem Meliorācijas likumā.