22. novembrī Pierīgas pašvaldību vadītāji, tiekoties Stopiņu novada domē, diskutēja par vienu no jaunievēlētas Saeimas aktualitātēm – administratīvi teritoriālo reformu un tās iespējamo ietekmi Pierīgas reģionā.

Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) biedri pauda dažādus viedokļus, tomēr kopīgi ir vienisprātis – Latvijā kopumā ir nepieciešama rūpīgi pārdomāta un efektīvi īstenota administratīvi teritoriālā reforma, tomēr Pierīgas pašvaldības ir pašpietiekamas, tās nebūtu apvienojamas vai kādai teritorijai pievienojamas.

PPA pārstāvji atbalstīja ieceri, ka jau Reģionālās politikas pamatnostādnēs definētais pakalpojumu grozs būtu izmantojams, lai atrastu veidu kā valsts un pašvaldības funkcijas varētu nodrošināt valsts iedzīvotājiem. Izskanēja arī viedoklis, ka šobrīd administratīvi teritoriālajai reformai trūkst skaidri definēta pamatojuma un nav tikusi izvērtēta iepriekšējā reģionālā reforma.

Pierīgas mēri uzskata, ka plānotā reģionālā reforma nebūs risinājums finanšu jautājumos, jo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu nav iespējams uzturēt tikai pašvaldībām. Proti, nepieciešama arī valsts līdzdalība, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu grozu iedzīvotājiem.

Sanāksmes laikā PPA izpilddirektore Daiga Mieriņa informēja, ka viņa šobrīd vada arī Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomi, tādēļ tika rosināts pārdalīt valdes locekļu pienākumus. PPA biedri vienbalsīgi nolēma biedrības izpilddirektora pienākumus turpmāk uzticēt valdes loceklim Aināram Mežulim.

Pierīgas mēri apsprieda arī turpmākās prioritātes sadarbībai ar valdību, kas saistīti ar darba turpināšanu pie jautājumiem par prasībām izglītības iestādēm, sabiedrisko transportu, publisko un privāto partnerību, apdzīvotu vietu meliorāciju, ūdenssaimniecības tarifiem u.c.

Nākamā PPA sanāksme ieplānota 2019. gada janvārī.

  1. septembrī Pierīgas pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, lai apspriestu Rīgas metropoles areāla rīcības plānu, kā arī diskutētu par citiem Pierīgā aktuāliem jautājumiem.

Ministru prezidents pozitīvi novērtēja paveikto Rīgas metropoles areāla rīcības plāna izstrādē un uzskata, ka šim plānam ir jābūt tiešā sasaistē ar Nacionālo attīstības plānu un Reģionālās attīstības pamatnostādnēm, lai rūpīgi sagatavotos 2021. – 2027. gada plānošanas periodam. Premjers arī atbalstīja Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) ieceri, ka plāna tapšanā jāpiedalās Pārresoru koordinācijas centra pārstāvim, lai taptu vienots redzējums par visa reģiona attīstību.

Pierīgas mēri ar M.Kučinski pārrunāja arī PPA izstrādātos priekšlikumus ūdenssaimniecības tarifa aprēķina metodikas uzlabošanai, kas saistīti ar nepilnībām situācijās, kad pakalpojuma sniegšanā iedzīvotājiem iesaistīti vairāki sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Premjers izteica apņemšanos uzņemties šī jautājuma risināšanu starp iesaistītajām institūcijām.

Tāpat tikšanās laikā tika apspriests jautājums par visā Latvijā aktuālo situāciju ar sadārdzinājumu būvniecības projektos, kas tiek īstenoti ar Eiropas struktūrfondu atbalstu un ko būtiski ietekmē šī brīža situācija būvniecības tirgū. M.Kučinskis norādīja, ka pārrunās ar Finanšu ministriju iespēju samazināt vai nepiemērot pašvaldībām sankcijas, ja tiek pagarināti vai mainīti minēto projektu ieviešanas termiņi.

Premjers arī solīja risinājumu Pierīgas izglītības problēmjautājumos, kas saistīti ar struktūrfondu pārdali.

 

Pierīgas pašvaldību apvienība (PPA) rosinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Saeimu veikt grozījumus likumā “Par pašvaldībām”, lai risinātu šobrīd strīdīgos jautājumus par domes un komiteju sēžu darba organizāciju, kā arī proporcionalitātes principa ievērošanu komitejās.

“Mēs visi esam par demokrātijas principu, atklātumu un tiesiskuma ievērošanu pašvaldības darbā, un tāpēc ir ļoti būtiski, ka likumiskais pamats, kas regulē pašvaldības darbību, ir radīts tāds, lai tas būtu skaidri saprotams un nepieļautu dažādas juridiskas interpretācijas. VARAM mēs saredzam kā sadarbības partneri, nevis kā soģi, un tāpēc aicinām ministriju uz aktīvāku savstarpēju tiešo komunikāciju, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu pašvaldības darbu un stiprinātu pašvaldību lomu mūsu valstī,” norāda Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire.

Pierīgas mēri pēc tikšanās ar VARAM pārstāvjiem Ķekavā, nolēma turpināt diskusiju, aicinot likumā skaidri atrunāt, ko nozīmē un kā tiek aprēķināts “proporcionalitātes princips” domes komitejās, precizējot, kā deputāts var tikt atbrīvots no darba komitejā.

“Aicinu VARAM dialogā ar pašvaldībām kopīgi meklēt risinājumus, un atturēties no tiešas iesaistīšanās vienas vai otras politiskās grupas aizstāvībai pašvaldību līmeņa politikā vai paužot vienīgo pareizo viedokli medijos. Tiesiskuma izvērtēšana ir tiesu varas funkcija, tiesās arī būtu jāvērtē strīdi par pareizu tiesību normu piemērošanu. VARAM savukārt vairāk jāstrādā pie grozījumu iniciēšanas neskaidrajiem un novecojušajiem tiesību aktiem. Pašvaldības to novērtētu,” saka Ādažu domes priekšsēdētājs un PPA vadītājs Māris Sprindžuks.

Pierīgas pašvaldību vadītāji uzskata, ka nepieciešams pārskatīt arī normas par deputātu izteikšanās un jautājumu uzdošanas laiku, lai sēdes netiktu pārvērstas neierobežotos runas plūdos, kas tiek apmaksāti no iedzīvotāju maciņiem. Tāpat PPA rosinās arī likumā skaidri definēt deputāta pienākumus, iekļaujot nepieciešamību savlaicīgi iepazīties ar sagatavotajiem lēmumprojektiem un aktīvāk sadarboties ar domes administrāciju pirms sēdēm, kā arī noteikt izpilddirektora darba termiņu uz vienu domes sasaukuma periodu.

Likumuprojekta par likuma “Par pašvaldībām” grozījumiem apvienība plāno sagatavot tuvākā mēneša laikā un virzīt izskatīšanai Saeimā, kur deputātiem būs jāpieņem gala lēmums par likumprojekta saturu un apstiprināšanu.

 

2018.gada 22.martā Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji karstās diskusijās ar Autotransporta direkcijas pārstāvjiem apsprieda, kā sabiedriskais transports Pierīgas reģionā kursēs pēc 2021. gada.

“Šobrīd ir neskaidrības par to, kā tiek plānota sabiedriskā transporta turpmākā attīstība, jo nav neviena politikas dokumenta, kas noteiktu, piemēram, maršrutu apjomu un intensitāti, sadarbību ar pašvaldībām, kritērijus pārvadātāju pakalpojumu kvalitātes noteikšanai. Tāpat nav skaidrs, kāda būs direkcijas sadarbība ar “Rīgas satiksmi”, kas lielā mērā noteikts biļešu veidus, cenas un maršrutus,” norāda PPA izpilddirektore un Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pierīgas pašvaldību vadītāji sanāksmē vērsa uzmanību, ka, palielinot AS “Pasažieru vilciens” veikto reisu skaitu reģionā, būtiski tiks ietekmēta padomju laikā būvēto dzelzceļa pārbrauktuvju darbība, un var veidoties vietas, kur sastrēguma stundās pārbrauktuves būs pastāvīgi “slēgtas”. Izskanēja arī viedoklis, ka atsevišķas pašvaldības ir gatavas dotēt iedzīvotājiem svarīgus maršrutus, bet šobrīd juridiski nav tiesīgas to darīt. Tāpat nepieciešams centralizēti risināt stāvparku pieejamību Pierīgā. 

Autotransporta direkcijas pārstāvji tuvāko mēnešu laikā plāno sniegt priekšlikumus pašvaldībām par pasažieru pārvadājumu tīkliem, lai saskaņotu plānotos maršrutus.

Diskusijas par sabiedriskā transporta pārvadājumiem Rīgā un Pierīgā turpināsies arī ar Ministru prezidenta Māra Kučinska rīkojumu izveidotajā starpresoru darba grupā.

Jāpiebilst, ka šī gada 6. aprīlī Sabiedriskā transporta padome plāno pieņemt pirmos būtiskos lēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā laika posma no 2021. – 2030. gadam.