21. jūlijā Pierīgas pašvaldību vadītāji tikās Ikšķilē, lai diskutētu par apdzīvotu vietu meliorācijas sistēmu attīstības iespējām, kā arī vairākām problēmām, kā dēļ nepieciešami grozījumi Meliorācijas likumā.
Jau 2014. gadā vairākas Pierīgas pašvaldības rosināja grozījumus Meliorācijas likumā, lai normatīvo aktu līmenī tiktu noteikts, ka meliorācijas sistēmas pastāv arī pilsētu teritorijās, ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Šie grozījumi stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī,  nosakot, ka pašvaldībām ir tiesības piedalīties novada meliorācijas sistēmu uzturēšanā.Tagad Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji ir identificējuši vairākas jaunas problēmas – esošais būvniecības regulējums meliorācijas jomā nav pilnvērtīgi piemērojams blīvi apdzīvotu un apbūvētu teritoriju hidroloģiskā režīma nodrošināšanai. Aizvien normatīvajos aktos pastāv arī ierobežojumi, kas kavē pašvaldību iesaisti meliorācijas sistēmu darbības nodrošināšanā un jaunu izveidošanā.
Savukārt AS Swedbank pārstāve Ilze Kukute Pierīgas mērus informēja par valsts līmenī plānoto elektroniskās identifikācijas metodes ieviešanu sabiedriskajā transportā, kurā iecerēts izmantot bezkontakta norēķinu kartes. Šobrīd process notiek lēni, jo pakalpojumu sniegšanas vietas nav aprīkotas ar atbilstošiem maksājumu termināļiem, un komercbankas meklē risinājumus, kā šo pieeju izmantot plašākam valsts un pašvaldību pakalpojumu klāstam.
Tāpat tikšanās laikā PPA biedri diskutēja par valdības pieņemtajiem noteikumiem par izglītības darbinieku atalgojuma reformu.
Pēc diskusijām Pierīgas mēri nolēma uzsākt sadarbību ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, lai aktualizētu meliorācijas problēmu risināšanu blīvi apdzīvotās vietās, kā arī iesniegt priekšlikumus grozījumiem Meliorācijas likumā.

 

14 Pierīgas pašvaldības, nosūtot atklāto vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, lūdz atlikt  Ministru kabineta noteikumu projektu, kas regulē pedagogu darba samaksu un valsts mērķdotācijas apjomu pašvaldībām, tālāko virzību esošajā redakcijā.

Atklāto vēstuli parakstījuši Ādažu, Babītes, Baldones, Inčukalna, Krimuldas,  Mālpils, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu, Ķekavas,  Olaines un Carnikavas novadu vadītāji.  Tā nosūtīta Saeimas  priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim un   Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājai Ingai Vanagai.

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas  sagatavoto pedagogu atalgojuma modeļa projektu, Pierīgas novadu  pašvaldību domju priekšsēdētāji, izglītības iestāžu vadītāji  un izglītības jomas speciālisti uzskata, ka  jaunajam  pedagogu atalgojuma modelim, neskatoties uz  pozitīvo mērķdotācijas pieauguma  bilanci un iespēju tuvākajā perspektīvā  sasniegt vidējo atalgojumu publiskajā sektorā - jaunā modeļa ietekme uz Pierīgas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu un  ilgtspējīgu attīstību kopumā vērtējama kā negatīva.


Lielākajā daļā Pierīgas pašvaldību izglītības iestāžu pedagogi jauno mācību gadu uzsāks ar reālu atalgojuma samazinājumu, kas ilgtermiņā  radīs negatīvas sekas  kvalitatīva  pedagogu personāla komplektēšanā. 

Tāpēc atklātajā vēstulē ir sagatavoti arī Pierīgas pašvaldību priekšlikumi jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, lai nepieļautu pedagogu atalgojuma samazinājumu Pierīgas pašvaldību izglītības iestādēs.  

Attachments:
File
Download this file (Atklata vestule par pedagogu atalgojuma modeli.docx)Atklāta vēstule

marupe21. aprīlī Pierīgas pašvaldību vadītāji Mārupē diskutēja par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) un kadastrālo vērtību izmaiņām, ko Valsts zemes dienests plāno īstenot 2018. gadā. Kārtējā Pierīgas pašvaldība apvienības (PPA) sanāksmē piedalījās arī Finanšu ministrijas un Valsts zemes dienesta pārstāvji, iepazīstinot ar nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanas modeļa projektu un pārrunājot ar klātesošajiem jautājumus, kas saistīti ar NĪN iekasējamību un administrēšanu, iedzīvotāju iespējām šo nodokli samaksāt u.c.

Tikšanās laikā izvērsās spraigas diskusijas, Pierīgas mēri norādīja uz dažādām nepilnībām esošajā kadastrālo vērtību aprēķināšanas sistēmā, esošo NĪN politikas veidošanu, kas neveicina tā iekasēšanu, iedzīvotāju grūtībām samaksāt NĪN par savu mājokli u.c.

Klātesošie pašvaldību vadītāji pauda, ka iedzīvotāji NĪN uztver drīzāk kā “maksu par infrastruktūru”, tomēr šobrīd Pierīgas pašvaldības ievērojamu daļu no šiem ienākumiem iemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, dotējot citas Latvijas pašvaldības, kuru vidū ir arī sešas lielās pilsētas – Jelgava, Liepāja, Valmiera, Daugavpils, Jēkabpils, Rēzekne.

Pierīgas mēri bija vienisprātis, ka NĪN ieņēmumi nedrīkst būs piesaistīti finanšu izlīdzināšanai, savukārt kadastrālo vērtību kāpumam jābūt samērojamam ar iedzīvotāju ienākumiem. “Svarīgi, lai kadastrālo vērtību pieaugums būtu samērīgs, nevis tas palielinātos uzreiz, piemēram, par 30%. Šim pieaugumam ir jābūt saistītam ar vidējo atalgojuma pieaugumu valstī,” teica Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis.

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs minēja, ka šobrīd kadastrālo vērtību aprēķināšanas sistēmā netiek ņemta vērā īpašuma nolietošanās – savukārt kadastrālā vērtība īpašumiem, līdz ar to arī NĪN tikai pieaug.

“Šobrīd situācija ir tāda, ka no pašvaldības neatkarīgu apstākļu dēļ īpašuma kadastrālā vērtība iedzīvotājam var mainīties katru gadu. Tomēr valsts politikai kopumā vajadzētu būt prognozējamai attiecībā un nekustamā īpašuma nodokli,” sanāksmē teica Carnikavas novada domes priekšsēdētāja un PPA izpilddirektore Daiga Jurēvica.

Finanšu ministrijas (FM) Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne pauda, ka FM ir gatava dažādiem risinājumiem, bet vienlaikus nākotnē pašvaldību ieņēmumiem no NĪN nevajadzētu būtiski samazināties, šim nodoklim jābūt viegli administrējamam un arī iedzīvotājiem samaksājamam.

Sanāksmes noslēgumā Pierīgas mēri apsprieda arī publiski izskanējušo Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu – pedagogu algu modeļa finansēšanai izmantot naudas līdzekļus, kas paredzēti skolēnu ēdināšanai, un šo funkciju nodot pašvaldībām. PPA biedri nolēma, ka vienotu viedokli paudīs tad, kad valdība būs iepazīstinājusi ar savu priekšlikumu par finansējuma sadali kopumā, to neizraujot no kopējā izglītības sistēmas finansēšanas konteksta.

Nākamā PPA sanāksme iecerēta 16. jūnijā Ikšķiles novadā, kad tiks aktualizēti Pierīgas pašvaldībām svarīgi jautājumi. 

Pieriga 14 CopyPagājušajā nedēļā Ķekavā pulcējās Pierīgas pašvaldību vadītāji, lai apspriestu aktuālos jautājumus reģionā. Pierīgas novadu mēri lielāko uzmanību veltīja deinstitucionalizācijai (DI) jeb sabiedrībā balstītu pakalpojumu ieviešanai pašvaldībās personām, kuras pārtrauc uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.

DI mērķis ir personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, aizstāt ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, to vietā piedāvājot ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus un sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā.

Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Labklājības ministrijas un Rīgas plānošanas reģiona, kas Pierīgā koordinē DI procesu un Eiropas fondu finansējuma piesaisti. Raisoties karstām diskusijām, klātesošie novadu mēri speciālistiem norādīja uz virkni jautājumu, par kuriem pagaidām skaidrības nav. Piemēram, kā tiks novērtētas to cilvēku vajadzības, kuri pārtraukuši uzturēšanos aprūpes iestādēs; kā piesaistīt papildus sociālos darbiniekus, kuru trūkst; kā plānot grupu dzīvokļi izveidi u.c. Pašvaldību pārstāvji arī pauda bažas, ka tad, kad vairs nebūs pieejams Eiropas finansiālais atbalsts, sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēma gulsies tikai uz pašvaldību pleciem.

Savukārt PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks tikšanās laikā informēja par ieceri ierosināt grozījumus “Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kas liegtu iespēju deklarēt nepilngadīgu bērnu īpašumā, kurā nav deklarēts neviens no bērna vecākiem vai aizbildņiem. M.Sprindžuks skaidroja, ka šobrīd Pierīgā ir ļoti liels pieprasījums pēc vietām izglītības iestādēs, tādēļ, lai nodrošinātu šo pakalpojumu sava novada iedzīvotājiem, priekšroka ir deklarētajiem novadniekiem, kuru samaksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis nonāk pašvaldības budžetā.

Šo un citu jautājumu turpmāku virzību plānots pārrunāt jau nākamajā PPA sanāksmē, kas aprīlī norisināsies Mārupē. Pierīgas pašvaldību apvienībā par trešo valdes locekli ir ievēlēts Ainārs Mežulis.