6. aprīlī Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji tikās ar Satiksmes ministru Uldi Auguli un diskutēja par dažādiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar situāciju uz ceļiem.

Pierīgas mēri vērsa ministra uzmanību, ka ir nepieņemama un faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša situācija ar valsts dažādu līmeņu aizsargjoslām un to izmantošanas ierobežojumiem, kā arī ceļu uzturēšanas darbu organizāciju atsevišķos posmos īpaši ziemā, kas tādējādi ir reāls drauds cilvēku dzīvībai.

„Situācija uz Latvijas ceļiem nav vienkārša, to kopumā esam pa šiem gadiem ielaiduši. Viena gada laikā ir grūti visus šos kilometrus sakārtot apmierinošā stāvoklī,” pauda Uldis Augulis.

PPA biedri norādīja uz satiksmes intensitāti Pierīgā, kas ir daudzkārt lielāka nekā citviet Latvijā un kas būtu jāņem vērā valsts mērķdotācijas sadalē šo ceļu uzturēšanai. Tāpat pašvaldību vadītāji norādīja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz atļaujas smago kravu kustībai, bet šiem transporta lietotājiem nav nekādas atbildības par ceļu atjaunošanu, un realitātē lielkravu pārvadātāji pārvadā kravas, pārsniedzot atļauto svaru. Ministrs piekrita, ka būtiski jāuzlabo svaru kontrole un vinješu ieviešana, īpaši pievēršot uzmanību kravām, kas pārsniedz maksimālo atļauto svaru, vienlaikus valstī atsakoties no smagsvariem uz nacionāliem un reģionāliem ceļiem, pārejot uz dzelzceļa transportu.

Pierīgas mēri ar U.Auguli diskutēja arī par veloceļu būvniecību Latvijā un aktualizēja nepieciešamību tam rast finansējumu. PPA pārstāvji ierosināja, ka, veicot valsts autoceļu projektēšanu, valsts šo ceļu nodalījuma joslās varētu ieprojektēt arī velo un gājēju ceļus, ko pašvaldība pēc tam varētu īstenot par saviem līdzekļiem. Šobrīd tas nav iespējams administratīvo šķēršļu dēļ, un ministrs piekrita, ka risinājums tam ir jārod.

 Tāpat PPA biedri norādīja, ka jārod iespēja atsevišķiem privātiem ceļiem piešķirt pašvaldības nozīmes statusu, lai pašvaldības tos varētu uzturēt par saviem līdzekļiem. Šobrīd tas nav iespējams un veidojas situācijas, kad, piemēram, ziemā, kādu daudzu autobraucēju ikdienā izmantotu ceļa posmu pašvaldībai nav likumīgu tiesību tīrīt un uzturēt, jo tas ir privāts.

 

Ministrs Pierīgas mērus informēja par ieceri valsts autoceļu atjaunošanai piesaistīt finansējumu no pensiju fondu uzkrājumiem. Viņš atzina, ka ir jāpilnveido situācija ar valsts ceļu uzturēšanas darbu organizāciju un norādīja, ka šī gada laikā plānots veikt visu Latvijas ceļu (valsts, pašvaldību, privāto, meža u.c.) auditu, lai izvērtētu to stāvokli un iespējamību kādus no pašvaldību ceļiem pārņemt valsts pārziņā un otrādi.

 

19. janvārī Pierīgas mēri Salaspilī tikās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, kurš iepazīstināja ar ieceri par valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi.

Ministrs informēja, ka sadarbības teritoriju izveides mērķis ir panākt, lai jebkura reģiona iedzīvotāji varētu saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, un ieguvumi no šīs ieceres būtu vienota koordinācija un sadarbība starp valsts institūcijām, nostiprināta nacionālā drošība, iespēja attīstīt pašvaldību darbību un veikt decentralizāciju u.c.

Ministrijas pārstāvji ziņoja par plānu veidot 29 sadarbības teritorijas pamatā ap reģionālās un nacionālās attīstības centriem. Saskaņā ar K.Gerharda sacīto tas uzlabotu iespēju veidot kopīgus projektus un infrastruktūru, plānot transporta, izglītības un citas jomas. Ministrijā esot apspriests arī jautājums par kārtības policijas funkcijas nodošanu pašvaldībām, tomēr tad būtu jānosaka arī kvalitātes standarti.

Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji aicināja ministru konkrētāk izskaidrot iecerēto reformu – kāda tajā būs katras pašvaldības loma, kā tieši notiks sadarbība dažādās jomās – izglītībā, veselībā, transporta pakalpojumu nodrošināšanā, ceļu infrastruktūrā, civilajā aizsardzībā u.c. Uz daudziem jautājumiem ministrs ar saviem pārstāvjiem atbildes sniegt nevarēja.

PPA biedri arī ministram norādīja uz lielajām neskaidrībām par funkciju sadalījumu pašvaldībām un to finansēšanu, ja minētā reforma tiks īstenota.

Ministrs cita starpā norādīja, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds (PFIF) pēc būtības nav pareizi veidots un to vajadzētu mainīt ar valsts budžeta mērķa programmām, atsaucoties uz šī brīža situāciju, kad ir pašvaldības, kuras maksā ievērojamas iemaksas PFIF, bet bieži iedzīvotājiem var sniegt mazāku pakalpojumu klāstu nekā fonda saņēmējpašvaldības. Kopumā Pierīgas mēri ir skeptiski par 29 valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju veidošanu.

Saskaņā ar ministra sacīto plānotais sadarbības teritoriju izveidošanas dokumentu iesniegšanas laiks valdībā ir šī gada marts.

Sanāksmes noslēgumā PPA biedri pārrunāja arī virzību meliorācijas jautājumos saistībā ar VARAM iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā, kas tiks izskatīti, sākot no nākamās nedēļas – par meliorācijas sistēmu statusu un meliorācijas sistēmu kadastra sakārtošanu. Mēri vērsa uzmanību, ka problēmas nevarēs atrisināt tikai ar meliorācijas sistēmas izmaiņām, bet vienlaikus ir jāizvērtē arī lietus ūdeņu un meliorācijas sistēmu pārvaldības jautājumi.

 

Novembra beigās Pierīgas mēri tikās Carnikavā, lai atskatītos uz paveikto gada laikā kopš Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) dibināšanas. Kā atzīst tās biedri, apvienība ir reaģējusi un paudusi viedokli sabiedrībai un valdībai par dažādiem Pierīgas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, kas attiecas gan uz nepieciešamām izmaiņām likumdošanā, ES struktūrfondu apguvē, attīstības plānošanā u.c.

 

“Viennozīmīgi var teikt, ka mūsu apvienību respektē kā spēku gan valdības partijas, gan arī reģionu pašvaldības. Ir jāturpina uzsāktais darbs un jāpalielina efektivitāte, piesaistot resursus, lai mūsu iniciatīvas likumdošanā vai lēmumos biežāk rezultētos ar mūsu ieteikumiem,” saka PPA vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Viņš norāda, ka uzsāktā sadarbība ir bijusi auglīga un cer, ka nākamgad apvienībai pievienosies vēl citas Pierīgas pašvaldības, kā arī PPA izdosies izveidot dialogu ar Rīgas pilsētu.

 2016. gadā PPA panāca, ka ERAF finansējums tiek piešķirts Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras izbūvei vai pārbūvei, savukārt Zemkopības ministrija veic grozījumus noteikumos par zvejniecības atļaujām. Pierīgas viedoklis tika sadzirdēts arī administratīvi teritoriālās reformas un sadarbības teritoriju jautājumos.

“Mēs kā apvienība varam paust Pierīgas pašvaldību viedokli, kas bieži atšķiras no kopīgā Latvijas Pašvaldību savienības viedokļa. Ja gada laikā esam varējuši ietekmēt vismaz dažus likumprojektus, piemēram, izglītībā, meliorācijā un zivsaimniecībā, tas ir ļoti labi,” atzīst PPA izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

 Šogad paveikto darbu sarakstā ir arī PPA biedru pārrunas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem par deinstitucionalizācijas plāniem, diskusija par veselības nozares reformu ar Veselības ministri Andu Čakšu, saņemot solījumu, ka tiks atvieglota kārtība telpu iznomāšanai ārstu praksēm. Tāpat Pierīgas mēri ar Valsts zemes dienesta pārstāvjiem apsprieda nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu Latvijā, un pēc šīs sanāksmes PPA tika iekļauta Finanšu ministrijas darba grupā. Apvienība ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras attīstības projektu, kā arī uzsākusi sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību par iespējamo sadarbību, pagaidām gan bez rezultātiem.

 “Tas ir daudz, ka mēs kā apvienība esam pamanīti. Vai valdība mūsos ir ieklausījusies līdz galam? Par to es neesmu pārliecināts, bet ir jāstrādā uz priekšu,” norāda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvis

 Nākamajā gadā PPA plāno turpināt veidot Pierīgas dialogu ar Rīgu, darboties nekustamā īpašuma nodokļa reformas grupā, aktivizēt izglītības infrastruktūras projektu virzību, iesaistīties sadarbības teritoriju veidošanā, meliorācijas sistēmu sakārtošanā un daudzu citu Pierīgas iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.

27. septembrī Pierīgas pašvaldību vadītāji Ropažos tikās ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci Jolantu Plūmi, lai pārrunātu 2017. gada valsts budžeta projektu, ko valdība iecerējusi apstiprināt novembrī.

Jolanta Plūme PPA pārstāvjus informēja par nākamā gada budžeta līdzekļiem visām valsts nozarēm, kā arī tā ietekmi uz pašvaldībām.

“Pierīga un tās pašvaldības, kuras ir donorpašvaldības, ar nākamā gada budžetu īsti apmierinātas nav, jo ļoti lielu daļu naudas aizmaksājam pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Mūsu pašu novadu attīstībai paliek ļoti maz līdzekļu, un mēs reāli nevaram atrisināt savas problēmas ar skolu un bērnudārzu būvniecību, ceļu infrastruktūru,” norāda Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Sanāksmes laikā izvērsās diskusijas par dažādiem jautājumiem – aizņēmumu procentu likmēm pašvaldību kredītiem dažādu projektu īstenošanai, jauno pedagogu atalgojuma modeli, skolu tīkla optimizāciju, ēnu ekonomikas ierobežošanu, pašvaldības kapitālsabiedrību aizņēmumiem u.c.