20. jūlijā Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji tikās pirmo reizi pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, iezīmējot svarīgākos problēmjautājums, ko apvienība vēlas risināt nākamajā četrgadē – nepietiekamais skolu un bērnudārzu skaits Pierīgā, sabiedriskais transports, meliorācija apdzīvotās vietās, ceļu uzturēšana, pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

“Galvenais izaicinājums, ar ko Pierīgai būs jāsaskaras tuvākajos gados – rast risinājumu arvien pieaugošajam skolēnu un bērnudārza audzēkņu skaitam, jo telpu trūkums ir teju visās Pierīgas pašvaldībās, tāpēc ir nepieciešams būvēt jaunas ēkas vai piebūves. Tam ir nepieciešams valsts atbalsts,” norāda PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Jau ziņots, ka PPA kopā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski vienojās kopīgi veidot starpresoru darba grupu, iesaistot arī ministrijas, lai risinātu Pierīgas izglītības jautājumus. “Eiropas fondu līdzekļu efektīva pārdale, finansējuma piesaiste jaunu pirmsskolu būvniecībai, iespējams, atjaunojot Valsts investīciju programmu, kā arī dzīvojamā fonda izveide jaunu pedagogu un izglītības speciālistu piesaistei Pierīgā,” galvenos jautājumus, ko risinās jaunā darba grupa, atklāj PPA izpilddirektore Daiga Jurēvica. Viņa norāda, ka PPA palīdzējusi premjerministram sagatavot darba uzdevumu, pie kura tuvākajā nākotnē darbu sāks jaunizveidotā darba grupa.

Sanāksmes laikā Pierīgas mēri apstiprināja PPA valdi, kas turpinās savu darbību līdzšinējā sastāvā – PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, izpilddirektore Daiga Jurēvica un valdes loceklis Ainārs Mežulis. Tāpat apvienība par savu kandidatūru Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīja Daigu Jurēvicu. Sanāksmē piedalījās arī Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, kas apsver iespēju pievienoties PPA.

Tuvojoties augustā gaidāmajām Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vēlēšanām, PPA biedri apsprieda iespējamo šī amata kandidātu, secinot, ka LPS darbībā nepieciešami daudzi uzlabojumi. Piemēram, LPS priekšsēdētāja amata kandidāti tiek izvirzīti tikai LPS kongresa laikā, tādējādi iepriekš liedzot par tiem diskusijas publiskajā telpā, kā arī kandidātu pārrunas ar sabiedriskām organizācijām un domubiedru grupām.

Tāpat nepieciešams stiprināt LPS kapacitāti un lomu sarunās ar valdību, kā arī pārskatīt LPS valdes veidošanas principus, lai tur tiktu pārstāvētas visas esošās pašvaldību interešu grupas. Savukārt LPS vadītājam ir jābūt spēcīgam līderim, kas spēj reprezentēt visas Latvijas pašvaldības, sadzirdot to atšķirīgās problēmas un sabalansējot to dažādās intereses. Šos un citus priekšlikumus PPA oficiāli paudīs arī LPS.

 

20. jūlijā Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji tikās pirmo reizi pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, iezīmējot svarīgākos problēmjautājums, ko apvienība vēlas risināt nākamajā četrgadē – nepietiekamais skolu un bērnudārzu skaits Pierīgā, sabiedriskais transports, meliorācija apdzīvotās vietās, ceļu uzturēšana, pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

“Galvenais izaicinājums, ar ko Pierīgai būs jāsaskaras tuvākajos gados – rast risinājumu arvien pieaugošajam skolēnu un bērnudārza audzēkņu skaitam, jo telpu trūkums ir teju visās Pierīgas pašvaldībās, tāpēc ir nepieciešams būvēt jaunas ēkas vai piebūves. Tam ir nepieciešams valsts atbalsts,” norāda PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Jau ziņots, ka PPA kopā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski vienojās kopīgi veidot starpresoru darba grupu, iesaistot arī ministrijas, lai risinātu Pierīgas izglītības jautājumus. “Eiropas fondu līdzekļu efektīva pārdale, finansējuma piesaiste jaunu pirmsskolu būvniecībai, iespējams, atjaunojot Valsts investīciju programmu, kā arī dzīvojamā fonda izveide jaunu pedagogu un izglītības speciālistu piesaistei Pierīgā,” galvenos jautājumus, ko risinās jaunā darba grupa, atklāj PPA izpilddirektore Daiga Jurēvica. Viņa norāda, ka PPA palīdzējusi premjerministram sagatavot darba uzdevumu, pie kura tuvākajā nākotnē darbu sāks jaunizveidotā darba grupa.

Sanāksmes laikā Pierīgas mēri apstiprināja PPA valdi, kas turpinās savu darbību līdzšinējā sastāvā – PPA priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, izpilddirektore Daiga Jurēvica un valdes loceklis Ainārs Mežulis. Tāpat apvienība par savu kandidatūru Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja amatam izvirzīja Daigu Jurēvicu. Sanāksmē piedalījās arī Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, kas apsver iespēju pievienoties PPA.

Tuvojoties augustā gaidāmajām Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vēlēšanām, PPA biedri apsprieda iespējamo šī amata kandidātu, secinot, ka LPS darbībā nepieciešami daudzi uzlabojumi. Piemēram, LPS priekšsēdētāja amata kandidāti tiek izvirzīti tikai LPS kongresa laikā, tādējādi iepriekš liedzot par tiem diskusijas publiskajā telpā, kā arī kandidātu pārrunas ar sabiedriskām organizācijām un domubiedru grupām.

Tāpat nepieciešams stiprināt LPS kapacitāti un lomu sarunās ar valdību, kā arī pārskatīt LPS valdes veidošanas principus, lai tur tiktu pārstāvētas visas esošās pašvaldību interešu grupas. Savukārt LPS vadītājam ir jābūt spēcīgam līderim, kas spēj reprezentēt visas Latvijas pašvaldības, sadzirdot to atšķirīgās problēmas un sabalansējot to dažādās intereses. Šos un citus priekšlikumus PPA oficiāli paudīs arī LPS.

 

25. maijā Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, vienojās kopīgi veidot starpinstitūciju darba grupu, kas jau jūnijā varētu sākt risināt Pierīgas izglītības jautājumus. Tie galvenokārt saistīti ar nepietiekamo skolu un bērnudārzu skaitu Pierīgā, ko pašvaldības nespēj nodrošināt pašas saviem spēkiem, ik gadu veicot miljoniem eiro lielas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

“Pierīgas novados ik gadu pieaug iedzīvotāju skaits, mēs uzņemam aizvien vairāk skolas vecuma bērnus, kas radījis situāciju, ka gandrīz vienlaicīgi visās Pierīgas pašvaldībās neieciešams papildu finansējums. Ievērojot to, ka summējas divi faktori – pieaug iedzīvotāju skaits, kā arī iemaksas izlīdzināšanās fondā, izmaksas Pierīgai ir dubultojušās. Šāda situācija nevar būt ilgtspējīga, tādēļ ilgtermiņā jāmeklē risinājumi, pārdalot pieejamos Eiropas fondu līdzekļus Pierīgai izglītības iestāžu celtniecībai vai paplašināšanai,” saka PPA vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Arvien pieaugošais iedzīvotāju un arī bērnu skaits Pierīgā radījis situāciju, ka, piemēram, Ādažu vidusskolā jau vairākus gadus pēc kārtas ir 7 pirmās klases, četrās Ķekavas novada skolās kopā – 12, savukārt četrās Mārupes novada skolās – kopumā 13 pirmās klases. Prognozes liecina, ka iedzīvotāju un izglītojamo skaits Pierīgā turpinās pieaugt, bet esošās skolas jau šobrīd ir par šauru, bet rindas uz pašvaldības bērnudārziem – garas.

“Mums var iestāties situācija, ka pēc trīs gadiem Pierīgas pašvaldību kredītlimits Valsts kasē būs izsmelts, jo šobrīd visa attīstība notiek tikai un vienīgi uz aizņēmuma pamata, nevis saviem resursiem, kuri mums ir, bet kuri jāatdod finanšu izlīdzināšanas fondā”, norāda PPA izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Pierīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2017. gadā ir ievērojamas: Mārupes novads iemaksājis 5,6 milj., Ķekavas novads – 3,9 milj., Ādažu novads – 1,6 milj., Carnikavas novads – 1,4 milj., Garkalnes novads – 3,1 milj. eiro u.c.

Premjerministrs Māris Kučinskis paudis atbalstu PPA iecerei kopīgi veidot starpinstitūciju darba grupu, lai esošo situāciju risinātu. Kopā ar premjera biroju PPA sagatavos darba uzdevumu, kā arī piedāvās savus priekšlikumus. “Iespējams, ir vērts apsvērt valsts investīciju programmas atjaunošanu un valsts atbalstu ilgtermiņa moduļu tipa ēku nomai izglītības vajadzībām,” pauda D.Jurēvica. Premjerministrs norādīja, ka izskatāms ir arī jautājums par mājokļu būvniecību Pierīgā jaunu pedagogu un izglītības speciālistu piesaistei.

 

6. aprīlī Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji tikās ar Satiksmes ministru Uldi Auguli un diskutēja par dažādiem problēmjautājumiem, kas saistīti ar situāciju uz ceļiem.

Pierīgas mēri vērsa ministra uzmanību, ka ir nepieņemama un faktiskajiem apstākļiem neatbilstoša situācija ar valsts dažādu līmeņu aizsargjoslām un to izmantošanas ierobežojumiem, kā arī ceļu uzturēšanas darbu organizāciju atsevišķos posmos īpaši ziemā, kas tādējādi ir reāls drauds cilvēku dzīvībai.

„Situācija uz Latvijas ceļiem nav vienkārša, to kopumā esam pa šiem gadiem ielaiduši. Viena gada laikā ir grūti visus šos kilometrus sakārtot apmierinošā stāvoklī,” pauda Uldis Augulis.

PPA biedri norādīja uz satiksmes intensitāti Pierīgā, kas ir daudzkārt lielāka nekā citviet Latvijā un kas būtu jāņem vērā valsts mērķdotācijas sadalē šo ceļu uzturēšanai. Tāpat pašvaldību vadītāji norādīja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija izsniedz atļaujas smago kravu kustībai, bet šiem transporta lietotājiem nav nekādas atbildības par ceļu atjaunošanu, un realitātē lielkravu pārvadātāji pārvadā kravas, pārsniedzot atļauto svaru. Ministrs piekrita, ka būtiski jāuzlabo svaru kontrole un vinješu ieviešana, īpaši pievēršot uzmanību kravām, kas pārsniedz maksimālo atļauto svaru, vienlaikus valstī atsakoties no smagsvariem uz nacionāliem un reģionāliem ceļiem, pārejot uz dzelzceļa transportu.

Pierīgas mēri ar U.Auguli diskutēja arī par veloceļu būvniecību Latvijā un aktualizēja nepieciešamību tam rast finansējumu. PPA pārstāvji ierosināja, ka, veicot valsts autoceļu projektēšanu, valsts šo ceļu nodalījuma joslās varētu ieprojektēt arī velo un gājēju ceļus, ko pašvaldība pēc tam varētu īstenot par saviem līdzekļiem. Šobrīd tas nav iespējams administratīvo šķēršļu dēļ, un ministrs piekrita, ka risinājums tam ir jārod.

 Tāpat PPA biedri norādīja, ka jārod iespēja atsevišķiem privātiem ceļiem piešķirt pašvaldības nozīmes statusu, lai pašvaldības tos varētu uzturēt par saviem līdzekļiem. Šobrīd tas nav iespējams un veidojas situācijas, kad, piemēram, ziemā, kādu daudzu autobraucēju ikdienā izmantotu ceļa posmu pašvaldībai nav likumīgu tiesību tīrīt un uzturēt, jo tas ir privāts.

 

Ministrs Pierīgas mērus informēja par ieceri valsts autoceļu atjaunošanai piesaistīt finansējumu no pensiju fondu uzkrājumiem. Viņš atzina, ka ir jāpilnveido situācija ar valsts ceļu uzturēšanas darbu organizāciju un norādīja, ka šī gada laikā plānots veikt visu Latvijas ceļu (valsts, pašvaldību, privāto, meža u.c.) auditu, lai izvērtētu to stāvokli un iespējamību kādus no pašvaldību ceļiem pārņemt valsts pārziņā un otrādi.